Vasara praktiski ir klāt un jautājums par to, ko vasarā darīs bērni un jaunieši, ir ļoti aktuāls, bet jāsaka, ka nu jau ir par vēlu valsts un pašvaldības līmenī sākt domāt par to, kā jauniešus nodarbināt un kā piedāvāt saturīgi pavadīt brīvo laiku. Skola ir beigusies, pulciņiem arī brīvlaiks, nometnes ir par naudu, vecāki strādā un arī viņiem nav laika pieskatīt, ko dara viņu bērni, bet pašvaldībām piedāvājuma nav.
Profesionāļi atzīmē vairākas problēmas, kas jau vairākus gadus iezīmējas vasarā, bet šogad, saistībā ar ekonomisko krīzi, prognozes ir īpaši sliktas tieši naudas trūkuma dēļ ģimenēs un valstī kopumā.
Trīs galvenās lietas, par ko būtu jāsatraucas un, cik nu pēdējā brīdī iespējams, arī jācenšas risināt, ir bērnu drošība, saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas un nodarbinātība.
Jautājumi par drošību vienmēr ir bijuši aktuāli. Pati atceros, kā katru gadu pirms brīvlaika iestāšanās pēc trīs minūšu lekcijas par drošību vajadzēja klases žurnālā parakstīties par to, ka vasarā kārtīgi uzvedīšos. Jautājums ir par to, vai tas, ko mēs katrs individuāli, pašvaldības un valstiskā līmenī kopumā daram ir pietiekoši, lai justos pārliecināti, ka esam izdarījuši visu iespējamo. Jau pirms brīvlaika izskan šaušalīgas ziņas par to, cik bērni ir gājuši bojā dažādos negadījumos. Un mani biedē tas, ka var izrādīties - tas ir tikai sākums baigai vasarai.
No visām iespējamajām vietām, kur Rīgas apkaimē vien ir iespējams peldēties un cilvēki to dara, tikai četras ir oficiālas, kurās dežūrē glābēji. Protams, problēma nav tikai pašvaldībā bet arī izglītošanā skolās un ģimenēs. Valsts policijas pārstāvji ar skumjām atzīst, ka mazākie bērni datorspēļu iespaidā bieži apgalvo, ka viņiem ir trīs dzīvības, ka vecāki māca viņus piesprādzēties tikai tad, kad ierauga policiju utt. Skumji...
Ja runā par brīvo laiku, kas vasarā visiem jauniešiem ir atliku likām, blakus maznodrošinātajiem jauniešiem parādās jauna riska grupa - tie, kuriem vecāki strādā ārzemēs un sūta naudu, bet nespēj nokontrolēt, kā tā tiek tērēta. Maznodrošinātie nevar atļauties sūtīt bērnus uz nometnēm, bet bērns, kam ir nauda, bet nav kontroles, pats nekad neiedomāsies pieteikties nometnē. Un tad nauda tiek tērēta alkoholam, cigaretēm un kam tik vēl ne. Un vienmēr vajag atcerēties, ka liela daļa nometņu ir bizness, nevis labdarības žests palīdzēt jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ilggadēji nometņu rīkotāji atzīst arī, ka birokrātiskās lietas ir kļuvušas tik smagnējas, ka nolaižas rokas vispār kaut ko darīt. Un tas ir pamats daudzām nelegālām nometnēm, kurās netiek ievēroti nekādi drošības noteikumi. Šeit alternatīva varētu būt iesaistīšanās nevalstiskajās organizācijās, kuras nodrošinātu brīvā laika pavadīšanas iespējas ne tikai vasarā, bet visu cauru gadu, bet statistika rāda, ka jaunieši un Latvijas iedzīvotāji kopumā nav tendēti iesaistīties nevalstiskajās organizācijās.
Vislielākās skumjas ir par to, ka šogad nebija iespējams turpināt NVA jauniešu nodarbinātības programmu, kuras laikā jaunieši varēja iegūt pieredzi darbā, iemācīties veidot likumiskas darba attiecības un saprast patieso naudas vērtību. Prieks, ka vismaz daļai jauniešu Rīgas pašvaldība šādu iespēju nodrošinās, bet protams, šāda iespēja būtu svarīga arī reģionu jauniešiem, kuri jau tā daudzās jomās ir apdalīti.
Protams ir lieliski, ka Rīgā tiek rīkoti bērnu un ģimenes svētki, domāts par šāda veida kopīgu atpūtu ģimenēm, bet jāsaka ka pašai bērnu drošībai un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai visas vasaras garumā uzmanība netiek pievērsta un nauda arī atvēlēta nav.
Visu summējot jāsaka, ka gan nozares profesionāļi, gan tādi vienkāršie iedzīvotāji kā es ar bažām skatās uz šo vasaru. Cerēsim, ka naudas trūkuma dēļ nevajadzēs ierakstīt šī gada vasaru melnajā statistikā bērnu nelaimes gadījumu, alkoholisma un narkomānijas dēļ. Skaidrs ir tas, ka šogad katram pašam būs jārūpējas par savu drošību un veselību un cerēsim, ka nākošgad atbildīgās instances laicīgāk sāks domāt par to, ko darīt šajā jautājumā.
Profesionāļi atzīmē vairākas problēmas, kas jau vairākus gadus iezīmējas vasarā, bet šogad, saistībā ar ekonomisko krīzi, prognozes ir īpaši sliktas tieši naudas trūkuma dēļ ģimenēs un valstī kopumā.
Trīs galvenās lietas, par ko būtu jāsatraucas un, cik nu pēdējā brīdī iespējams, arī jācenšas risināt, ir bērnu drošība, saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas un nodarbinātība.
Jautājumi par drošību vienmēr ir bijuši aktuāli. Pati atceros, kā katru gadu pirms brīvlaika iestāšanās pēc trīs minūšu lekcijas par drošību vajadzēja klases žurnālā parakstīties par to, ka vasarā kārtīgi uzvedīšos. Jautājums ir par to, vai tas, ko mēs katrs individuāli, pašvaldības un valstiskā līmenī kopumā daram ir pietiekoši, lai justos pārliecināti, ka esam izdarījuši visu iespējamo. Jau pirms brīvlaika izskan šaušalīgas ziņas par to, cik bērni ir gājuši bojā dažādos negadījumos. Un mani biedē tas, ka var izrādīties - tas ir tikai sākums baigai vasarai.
No visām iespējamajām vietām, kur Rīgas apkaimē vien ir iespējams peldēties un cilvēki to dara, tikai četras ir oficiālas, kurās dežūrē glābēji. Protams, problēma nav tikai pašvaldībā bet arī izglītošanā skolās un ģimenēs. Valsts policijas pārstāvji ar skumjām atzīst, ka mazākie bērni datorspēļu iespaidā bieži apgalvo, ka viņiem ir trīs dzīvības, ka vecāki māca viņus piesprādzēties tikai tad, kad ierauga policiju utt. Skumji...
Ja runā par brīvo laiku, kas vasarā visiem jauniešiem ir atliku likām, blakus maznodrošinātajiem jauniešiem parādās jauna riska grupa - tie, kuriem vecāki strādā ārzemēs un sūta naudu, bet nespēj nokontrolēt, kā tā tiek tērēta. Maznodrošinātie nevar atļauties sūtīt bērnus uz nometnēm, bet bērns, kam ir nauda, bet nav kontroles, pats nekad neiedomāsies pieteikties nometnē. Un tad nauda tiek tērēta alkoholam, cigaretēm un kam tik vēl ne. Un vienmēr vajag atcerēties, ka liela daļa nometņu ir bizness, nevis labdarības žests palīdzēt jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ilggadēji nometņu rīkotāji atzīst arī, ka birokrātiskās lietas ir kļuvušas tik smagnējas, ka nolaižas rokas vispār kaut ko darīt. Un tas ir pamats daudzām nelegālām nometnēm, kurās netiek ievēroti nekādi drošības noteikumi. Šeit alternatīva varētu būt iesaistīšanās nevalstiskajās organizācijās, kuras nodrošinātu brīvā laika pavadīšanas iespējas ne tikai vasarā, bet visu cauru gadu, bet statistika rāda, ka jaunieši un Latvijas iedzīvotāji kopumā nav tendēti iesaistīties nevalstiskajās organizācijās.
Vislielākās skumjas ir par to, ka šogad nebija iespējams turpināt NVA jauniešu nodarbinātības programmu, kuras laikā jaunieši varēja iegūt pieredzi darbā, iemācīties veidot likumiskas darba attiecības un saprast patieso naudas vērtību. Prieks, ka vismaz daļai jauniešu Rīgas pašvaldība šādu iespēju nodrošinās, bet protams, šāda iespēja būtu svarīga arī reģionu jauniešiem, kuri jau tā daudzās jomās ir apdalīti.
Protams ir lieliski, ka Rīgā tiek rīkoti bērnu un ģimenes svētki, domāts par šāda veida kopīgu atpūtu ģimenēm, bet jāsaka ka pašai bērnu drošībai un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai visas vasaras garumā uzmanība netiek pievērsta un nauda arī atvēlēta nav.
Visu summējot jāsaka, ka gan nozares profesionāļi, gan tādi vienkāršie iedzīvotāji kā es ar bažām skatās uz šo vasaru. Cerēsim, ka naudas trūkuma dēļ nevajadzēs ierakstīt šī gada vasaru melnajā statistikā bērnu nelaimes gadījumu, alkoholisma un narkomānijas dēļ. Skaidrs ir tas, ka šogad katram pašam būs jārūpējas par savu drošību un veselību un cerēsim, ka nākošgad atbildīgās instances laicīgāk sāks domāt par to, ko darīt šajā jautājumā.
