Meli pastāv tikpat ilgi, cik cilvēce. Melo visi, jautājums ir tikai par to, kādās situācijās, jo vienmēr ir kāda taisnība, kas nodara sāpes, un meli, kas glābj. Meli ir normāls cilvēka aizsardzības mehānisms un pilnīgi skaidrs ir tas, ka neviens no mums nemaz negribētu, lai visi vienmēr saka patiesību. Aktuāls paliek jautājums par to, kas ir tās vietas un lietas, par kurām melot būtu tabu kaut vai tīri morālu un ētisku apsvērumu dēļ, vai arī tādēļ, ka melus vienkārši uzreiz atklās.
Man ļoti patīk apgalvojums, ka melojot cilvēks mēģina atrast attaisnojumu savai amorālajai rīcībai. Tā nevienmēr ir taisnība, bet šoreiz tā būs. Jo šoreiz stāsts būs par Maizīti.
Nerunāšu par to, vai Maizīša kungam vajadzēja vai nevajadzēja palikt amatā vēl vienu termiņu, bet gan par lēmumu pieņemšanas principu, kāds pašlaik valda Jēkaba ielas namā.
Lieldienu akcija, kuras laikā jaunieši aicināja Saeimas deputātus nemelot, acīmredzot nav sasniegsi cerēto rezultātu. Visi laikam bija tik ļoti sapriecājušies par saņemto dāvanu, ka nemaz neiedziļinājās tās kontekstā. Varbūt biežāk viņiem kaut kas jādāvina, lai tas nebūtu tāds šoks? :D
Dienu pirms šī par nedēļas tēmu kļuvušā balsojuma pēc neoficiālas deputātu aptaujas"par" solīja balsot pie 70 deputātiem. Nobalsoja 45. Dienu pēc šī balsojuma pēc neoficiālas deputātu aptaujas "par" nobalsoja 58. Ja tas bija aizklāts balsojums, varēja taču ziņkārīgajiem"Dienas" žurnālistiem neatbildēt uz jautājumu, nevis klaji melot.Vienīgais, ko mūsu 100 gudrās galvas ar šādu rīcību ir panākuši, ir tas, ka sabiedrība tagad vēlas, lai turpmāk šādi balsojumi notiktu atklāti. Tas arī ir strīdīgs jautājums, bet es vairāk nosliecos uz to, ka balsojumiem par personālijām tomēr būtu jābūt aizklātiem, lai pasargātu abas puses no iespējamām soda sankcijām un vēlmes atriebties.
Secinājumus izdariet paši, nobeigumā tikai kāda gudra frāze, adresēta tiem no simta, kas neskatoties uz to, ka Lieldienās ēda olas ar sāli, tomēr meloja :"Pastāvīgi jūs varat mānīt dažus cilvēkus vai kādu neilgu laiku visus cilvēkus, taču pastāvīgi jūs nevarat apmānīt visus." /A.Linkolns/
Man ļoti patīk apgalvojums, ka melojot cilvēks mēģina atrast attaisnojumu savai amorālajai rīcībai. Tā nevienmēr ir taisnība, bet šoreiz tā būs. Jo šoreiz stāsts būs par Maizīti.
Nerunāšu par to, vai Maizīša kungam vajadzēja vai nevajadzēja palikt amatā vēl vienu termiņu, bet gan par lēmumu pieņemšanas principu, kāds pašlaik valda Jēkaba ielas namā.
Lieldienu akcija, kuras laikā jaunieši aicināja Saeimas deputātus nemelot, acīmredzot nav sasniegsi cerēto rezultātu. Visi laikam bija tik ļoti sapriecājušies par saņemto dāvanu, ka nemaz neiedziļinājās tās kontekstā. Varbūt biežāk viņiem kaut kas jādāvina, lai tas nebūtu tāds šoks? :D
Dienu pirms šī par nedēļas tēmu kļuvušā balsojuma pēc neoficiālas deputātu aptaujas"par" solīja balsot pie 70 deputātiem. Nobalsoja 45. Dienu pēc šī balsojuma pēc neoficiālas deputātu aptaujas "par" nobalsoja 58. Ja tas bija aizklāts balsojums, varēja taču ziņkārīgajiem"Dienas" žurnālistiem neatbildēt uz jautājumu, nevis klaji melot.Vienīgais, ko mūsu 100 gudrās galvas ar šādu rīcību ir panākuši, ir tas, ka sabiedrība tagad vēlas, lai turpmāk šādi balsojumi notiktu atklāti. Tas arī ir strīdīgs jautājums, bet es vairāk nosliecos uz to, ka balsojumiem par personālijām tomēr būtu jābūt aizklātiem, lai pasargātu abas puses no iespējamām soda sankcijām un vēlmes atriebties.
Secinājumus izdariet paši, nobeigumā tikai kāda gudra frāze, adresēta tiem no simta, kas neskatoties uz to, ka Lieldienās ēda olas ar sāli, tomēr meloja :"Pastāvīgi jūs varat mānīt dažus cilvēkus vai kādu neilgu laiku visus cilvēkus, taču pastāvīgi jūs nevarat apmānīt visus." /A.Linkolns/
