Celsim augstāk nevis rokas, bet līmeni. /Gustavo/

Kopš 2002. gada (nemaz nebiju pievērsusi uzmanību , ka jau 8 gadus!!! ), kad spēkā stājās aizliegums par alkohola tirdzniecību pēc pulksten 22.00, esam jau pieraduši satraukti stāvēt rindā pie kases ar stipro dzērienu rokās, dusmojoties uz ģimenes cilvēkiem, kuriem ienākusi prāta doma bez 5 min 10os vakarā nopirkt maizi un pienu, tādējādi kavējot rindu. Es pat vairs neatceros savādāku sistēmu par šo, un esmu priecīga par to, ka pašreizējie tīņi ir uzauguši ar konkrētiem ierobežojumiem šajā jomā un nekavējas atmiņās "Jā, kādreiz 2os pa naki varēja aiziet un nopirkt..."
Manuprāt, sistēma strādā ļoti labi un neredzu iemeslu, kāpēc kaut kas būtu jāmaina. Skaidrā taču mēs visi apzinamies, ka alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, lai gan, kad prāts jau ir nedaudz vieglāks kā parasti, dažreiz tajā iezogas arī šādas domas.
Latvijā ir tāda dīvaina domāšanas ievirze - pat pirms jauna likuma pieņemšanas, visi, ieskaitot valstsvīrus, domā, kā to iespējams apiet, līdz bieži nonākam pie secinājuma, ka nemaz nevajag pieņemt, jo tāpat jau neievēros. Šoreiz vēl trakāk - piekāpjoties likuma pārkāpējiem, respektīvi, tiem cilvēkiem, kas alkoholu pērk un tirgo nelegāli un točkās, mainam esošu un darbojošos likumu, lai patērētājam būtu lielākas izvēles iespējas pēc 10iem vakarā nopirkt kvalitatīvu alkaholu :D Varūt es esmu naiva, bet uzskatu, ka tomēr būtu jādomā par pārraugošo institūciju bezdarbību točku un kontrabandas apkarošanas sakarā?
Par pozitīvo ietekmi, ko tirgošanas aizlieguma pagarināšana dos valsts budžetam nemaz dzirdēt neko negribu. Valsts nav uzņēmums, kas jāvada tikai tajā virzienā, kur ir peļņa.
Manu sirdi vienmēr ir sildījusi šī ierobežojuma profilaktiskā nozīme – ierobežojums maina sabiedrības attieksmi pret alkoholu kopumā. Ja likums nevar manīt jau nostiprinājušos attieksmi, tad noteikti var izaudzināt jaunu paaudzi, kas pamatā domā savādāk, varbūt pat stratēģiskāk, jo plāno alkohola iegādi pirms ballītes. (un šeit pozitīvais ir tas, ka nekad nenopērk tik, cik tiešām vajag) :D

Prieks, ka Saeimas deputāti ir līdzīgās domās ar mani un likuma grozījumus šodien neatbalstīja.

Morāle: Jāturpina celt līmenis stratēģiskajai domāšanai, vairāk jādzer ūdens, ietaupītā nauda par alkoholu jākrāj un jānopērk silti ziemas zābaki.

manā dārzā ir uzdīgušas dilles.

Profesionālas (un ne tikai) pārdomas par dillēm.

Pašā aukstākajā ziemas mēnesī uznāca nepārvarama kāre pēc pavasara - zaļuma, svaiguma, dārza. Ilgi nevarēju saprast, kā lai apmierina šo nevaldāmo tieksmi, līdz galvā atdzima ideja, ko sen jau biju lolojusi - ienest Rīgas dzīvoklī dzīvību. Citi audzē puķes, suņus, jūrascūciņas un ko tik vēl ne, bet man kā visnotaļ racionālam cilvēkam vajadzēja ko tādu, kas dotu arī fizisku labumu. Tā kā citus cilvēkus gūstā turēt Latvijā ir aizliegts, nolēmu audzēt dilles. Kāpēc?
Dilles es varētu raksturot vairākās dimensijās. Pirmkārt jau no uztura speciālistes viedokļa - tās ir pārbagātas ar C vitamīnu, tajās ir vairāk fitoncīdu kā ķiplokos (tas laikam nozīmē arī to, ka tās labāk aizbiedētu vampīrus), kaut kur lasīju, ka, sajaucot ar alu, tās pat ārstē dažādas vēdera problēmas.
Otra dimensija būtu no tāda cilvēka viedokļa, kas retu reizi arī nostājas pie plīts netikai lai ēstu, bet arī lai gatavotu. Par diļļu lieliskajām spejām uzlabot jebkura ēdiena garšu, manuprāt nav jāstāsta.
Trešā dimensija ir tā par to dzīvību, zaļumu un pavasari. Jauki taču, ka pat ziemā ir iespēja kaut ko izaudzēt, vai ne?
Nu lūk - tā gluži nemanot nonākam arī pie pēdējās, visnegaidītākās un pikantākās dimensijas. (Lai gan jāatzīst, ka tas nekādā veidā netika plānots pirms diļļu iesēšanas.) Kādā visai interesantā vakarā pie noteikta daudzuma stiprā dzēriena es izstāstīju draugam par savu mazdārziņu uz palodzes. Vārdu pa vārdam, teikumu pa teikumam, līdz viņš pilnībā noliedza jebkādu iespēju, ka dilles var augt podiņā uz palodzes. Tas protams noveda pie strīda, kas, nevis kā parasti beidzās ar nesmukumu, bet gan ar derībām - ja man pēc mēneša būs izaugušas dilles, viņš ar draugu dejos striptīzu man un draudzenei, ja dilles neizaugs - mēs dejosim viņiem. Deadline - 17.februāris (pēc tam noteikti pastāstīšu, kā gāja). Un šī dimensija tiešām silda sirdi. :)


Morāle: Dilles ir tuvākais ceļš uz divu vīriešu striptīzu tev.

Medusmaize

Pēdējā laikā pasaulē notiek tādas lietas, ko vienkārši nevar saukt nekā savādāk kā par medusmaizi. tad nu nolēmu, ka man ir ko teikt šajā sakarā, un, patīk jums vai nē, tieši to arī darīšu. :)

Kristīne.