Kur ir darbs?

Kā novēroju, pašlaik ļoti aktuāli ir visiem un visur runāt par bezdarbu un bezdarbniekiem, tāpēc nolēmu šo problēmu papētīt tuvāk. Tikos ar ļoti jauku un kompetentu Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) pārstāvi un uzdevu viņam dažus jautājumus.

Pašreizējā situācija - valstī kopā reģistrēti 194 000 bezdarbnieki, kas sastāda 17,4 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. No tiem 28 124 jeb 14,6% ir jaunieši. (NVA jauniešus skaita no 15 līdz 24 gadiem). Lai arī procentuāli lielākais bezdarba līmenis ir Latgalē, protams, loģiski, ka pēc skaita visvairāk cilvēku bez darba ir Rīgā. Bezdarbnieku kopskaits starp sievietēm un vīriešiem ir praktiski vienāds, bet skumji, ka starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību lielāko daļu sastāda sievietes.

Vakances vidēji katru mēnesi ir ap 1200-1400 un tās diezgan ātrā laikā tiek aizpildītas. Kas man likās interesanti, tomēr ir arī tādas vakances, kas ir tukšas pat trīs mēnešus un ilgāk, bet tās esot tādas nozares vai profesijas, kurās darba devēji labprātāk gaida strādniekus no trešajām valstīm, līdz ar to vietējiem bāleliņiem un tautumeitām atsaka.

Cipari ir nepielūdzami - 28% no visiem cilvēkiem ar pamata vai vēl zemāku izglītību ir bezdarbnieku uzskaitē! (un padomājiet, cik vēl ir tādu, kas uzskaitē nav!) Šis fakts ir kliedzošs!!! Tiek plaši stāstīts par bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, bet neviens nepiemin to, ka darbs nav katram trešajam no tiem, kam nav pat vidējās izglītības! Ir jāsāk domāt par to, kā cilvēkus motivēt turpināt mācības vismaz profesionālajās vidusskolās, jo izglītības trūkums neliecina tikai par to, ka viņš padziļināti nezinās skolas priekšmetus, bet arī par cilvēka personību kā tādu - apņēmības trūkumu, slinkumu, vieglas naudas kāri par gadījuma darbiem u.c.. Kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāmaksā pabalsti un apmācības kursi cilvēkiem, kas sava slinkuma pēc nav mācījušies skolā? Valstij taču vairāk neizmaksā tas, ka klasē sēž vēl divi vai trīs cilvēki, bet, būdams bezdarbnieks šos 2-3 gadus, kamēr tik pat labi varētu mācīties, viņš pastarpināti rada valstij zaudējumus.

Ko meklē darba devēji? Atbilde ir pavisam vienkārša - darbiniekus ar šķērsgriezuma prasmēm. Respektīvi, nevis flīzētāju, bet cilvēku, kurš nepieciešamības gadījumā var arī metināt un likt. jumtu Eiropas Padome un Parlaments ir noteikusi 8 pamatprasmes, kurām būtu jābūt katram darba meklētājam - saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kā arī kultūras izpratne un izpausme. Uz šīm prasmēm tiek strādāts arī mūsu NVA.


Kas tiek darīts? Simtlatnieku stipendijai tiks piešķirti papildus 13 miljoni latu, kas ļaus nodarbināt vēl 70 000 cilvēku. Tuvākajā laikā tiks uzsākta līdzīga programma tieši jauniem cilvēkiem, tikai ar 120 latu stipendiju. Birokrātiskajā bedrē ir iesprūdusi nauda jauniem bezdarbnieku kursiem, un apmācībām, bet, cerams, drīzumā tā nonāks NVA rīcībā.

Uz manu jautājumu, vai NVA konsultanti arī mudina cilvēkus ne tikai meklēt darbu, bet arī pašiem radīt darba vietas, atbilde skan, ka tas ir atkarīgs no konsultanta noslogojuma un darba stila. Šī arī ir lieta, pie kuras var strādāt.


Vai situācija ir stabila? Jautāju, vai rudenī atkal netiek gaidīts straujš bezdarbnieku skaita pieaugums, ņemot vērā to, ka tūkstošiem skolēnu un studentu beigs pavasarī mācības, bet nākotne izskatoties cerīga.


Prognozes - nodarbinātība ir pēdējā sfēra, kas mainās dažādu ārējo faktoru iedarbībā. Kad ekonomiskās krīzes sākumā IKP rādītāji jau bija nokrituši līdz minimumam, darba vietu skaits vēl turējās augšā. Tas strauji nokrita tikai pēc trīs mēnešiem. Līdz ar to varam secināt, ka tikai tad, kad IKP rādītāji jau kādu laiku būs stabili cēlušies, tas pats sāks notikt ar vakanču skaitu.


Mani ieteikumi
1. Izstrādāt motivācijas sistēmu un nodrošināt visiem vienādas iespējas iegūt izglītību. Cipari nemelo - bezdarbnieku ar izglītību ir ievērojami mazāk, kā tie, kam izglītības nav.
2. Bezdarbniekus "pārveidot" par darba devējiem.

Rozentālei - Laimīgu taciņu, tikai, lūdzu, neatgriezies!

Ar lielu interesi gaidu, kas notiks ar Veselības ministriju un, galvenais, kurš būs tas nabadziņš, kuram šī nozare būs jāvada pēc ilgstošās TP ārdīšanās pa šo Brīvības ielas namu. Pārējās ministrijas, ko TP atstāja, ir ļoti siltas vietiņas - dažreiz skaļi parunāt un labi izskatīties, un principā vairāk neko nevajag, savukārt bail pat iedomāties, kādas tumšas un necaurpīdīgas lietas nāks klajā veselības jomā, kad TP šo nozari vairs nepārvaldīs un nepiesegs priekšgājēju rušināšanos.

Tā vietā, lai atbildētu un korekti vadītu savas ministrijas, TP nāk klajā ar četru punktu plāniem ekonomikas stabilizēšanai, kas arī bez viņu de facto līdzdalības pēdējā laikā bija kļuvusi pietiekoši stabila. Turklāt, pretēji visiem saviem ieteikumiem, kārtējo reizi sabojā Latvijas starptautisko tēlu un uzticamību, aizejot no koalīcijas un destabilizējot situāciju valstī.

Nespēju noturēties un, pateicoties tam, ka tas ir brīvi pieejams globālajā tīmeklī, ielūkojos Šķēles četru punktu plānā.

Pirmajā daļā ir salīdzināti 2007. un 2009.gada rādītāji budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, bezdarbnieku skaitam, patēriņa cenai un citiem cipariem. Diemžēl, nekur nav pieminēts, ka pa vidu bija un vēl joprojām ir trekno gadu radīta krīze. Tālāk tikai pietrūka salīdzinājums 2007. ar jebkuru citu gadu, kad TP nebija pie varas, un teikums, ka TP strādāja daudzreiz labāk kā torezējā valdība, jo cipari ir augstāki.

Tad seko virkne darbību, kuras pa TV skan jau 3 mēnešus kā lietas, pie kā valdība strādā un kas tūlīt tiks īstenotas. Protams, ir arī daudz sirsnīgu lietu, kuras līdz vēlēšanām būtu vērtīgi ieviest, lai tik daudz balsis nevajadzētu pirkt, bet tās tiktu nopelnītas ar darbiem.

Kā Latvijas iedzīvotāja un pilsone augstu vērtēju TP centienus valsts labā, bet es būtu ļoti priecīga, ja šādu ne četru, bet divdesmit punktu plāniņu es redzētu par Veselības nozares atveseļošanu. Nesaprotu, kam šajā politiskajā organizācijā vispār ir teikšana (pagaidām man liekas, ka tikai Šķēles kungam), jo Rozentālei vajadzēja būt tam cilvēkam, kas pasaka visvarenajam Andrim, ka viņu atbildības sfēra ir veselība un ir visiem spēkiem jāpievēršas tās sakārtošanai. Nu jā, un protams, vēl virknei cilvēku vajadzēja pateikt, ka aiziešana no valdības nav tas labākais, ko pašlaik darīt. Jautājums ir vienīgi par to, vai Andris vispār klausās kādā citā, izņemot savu iekšējo balsi.

Manā skatījumā TP pašlaik ir kā strauji grimstošs kuģis - ar to atšķirību, ka ne žurkas, ne kapteiņi to nepamet savas lojalitātes dēļ pret vietu, kas ilgus gadus nodrošinājusi labu dzīvi. Par šo gan TP līderus var apbrīnot - ir nepieciešamas lielas motivēšanas spējas, lai pārliecinātu kuģa pasažierus un žurkas, ka jāgrimst kopā ar kuģi.

Vidējais latvietis ir kā Žagara kalns: lai tiktu uz augšu, ir jāvelk, toties lejā gan iet kā pa sviestu.

Vidējie dati pasaulē liecina – pilnīgi precīzi savus dzīves mērķus zina tikai 5% cilvēku, bet piepildās vismaz 80% no pareizi izvirzītiem mērķiem!!!

Vienmēr esmu brīnījusies par American Idol fenomenu - tūkstošiem cilvēku, kas nemāk un nekad arī nemācēs dziedāt, tomēr mēģina piedalīties šovā, lai pēc tam pasaule par viņiem smietos. Un pats labākais, ka paši viņi ir pārliecināti, ka ir paši labākie dziedātāji, dejotāji, iluzionisti un kas tik vēl ne. Kādreiz es to uztvēru ļoti negatīvi - Kāpēc gan cilvēkam būtu sevi jāpazemo tik lielas auditorijas priekšā? Bet pēdējā laikā aizdomājos par to, ka varbūt tas ir pat vērtīgi.

Pašiedvesmas spēks. Ko tikai cilvēkiem tas neatļauj darīt - saņemt drosmi un uzkāpt uz lielās American Idol skatuves un kas zin ko tik vēl savas dzīves laikā viņi nav darījuši! Tas katrā ziņā ir daudz labāk, kā sēdēt mājās un domāt, ka es neko nevaru, nezinu, negribu utt.

Dažādu savu sabiedrisko aktivitāšu dēļ dzīvē esmu satikusi ļoti daudz cilvēku un jāsaka, ka atmiņā informācija "šo der atcerēties" ir palikusi tikai par nelielu daļu. Vienmēr esmu domājusi, ka pateicoties savai labajai atmiņai es atceros gandrīz visus cilvēkus, bet varbūt tas ir tikai tāpēc, ka par lielāko daļu atmiņā iespiežas tikai vārds un uzvārds? Vairāk datu man atmiņā paliek tikai par cilvēkiem ar viedokli, pašapziņu un mērķi, un kā apstiprinājumu augstāk minētajam pētījumam varu teikt, ka šādi cilvēki tiešām nav vairāk kā 5%.

Skumji, ka cilvēki lielāko vērtību, kāda vien var būt - dzīvi, atdod pašplūsmai. Pat šizofrēnijas pacientiem ir kāds augstāks mērķis, uz ko tiekties - kaut vai miers pasaulē iznīcinot Bušu. Nesaprotu, kāpēc vesels cilvēks nav spējīgs uz rīcību savas labklājības nodrošināšanai.

Latvijā nav ražošanas, jo latvieši pietiekoši nav gribējuši būt ražotāji;

Latvijā nav uzņēmumu, jo latvieši pietiekoši nav gribējuši būt uzņēmēji;

Latvijā nav darbavietas, jo latvieši tās pietiekoši nav gribējuši radīt;

Latvijā nav naudas, jo latvieši pietiekoši nav gribējuši to pelnīt;

Latvija nav godīgas valsts pārvaldes, jo godīgi latvieši pietiekoši nav gribējuši būt politiķi;

Tā es varētu turpināt par gandrīz jebkuru lietu, kas Latvijā nav.

Viela pārdomām jums.....

Dzīvo siltāk!

Šodien, lai arī bija plānots doties uz universitāti pārrakstīt referātā Ginekoloģijas grāmatu, radās spontāna ideja apmeklēt semināru "ERAF aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"". Ginekoloģijas grāmata galu galā nekur nepazudīs, bet vēl vienu semināru man neviens speciāli netaisīs. Tā nu pašizglītošanās vēlme uzvarēja un devos uz Rīgas Domi.

Darba kārtība diezgan spēcīga - bija paredzēta Ekonomikas ministra A.Kampara uzruna, bet viņu diemžēl pēdējā brīdī izsauca premjers, taču tas netraucēja pārējiem speciālistiem uzstāties par tēmu.

Protams, visiem ir skaidrs, ka siltināt ir labāk, lētāk, drošāk, izdevīgāk, dabai draudzīgāk, skaistāk, apzinīgāk, tas dod labumu visiem, kā arī ilgtspējīgāk, bet tos, kuri to vēl līdz galam nesaprot, mēģināšu pārliecināt.

1. Labāk - jo vairs nebiedēs milzīgie apkures rēķini
2. Lētāk - jo, pat maksājot klāt bankas procentus, maksājumi par apkuri un karsto ūdeni samazinās
3. Drošāk - tiek nomainītas arī vecās caurules, aizlāpīts jumts u.c.
4. Izdevīgāk - 50% attiecināmo izmaksu (mājās, kur 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošināto statuss - pat 60%) sedz ERAF - tā ir laba iespēja par pus cenu darīt to, ko kādreiz tā pat būs nepieciešams izdarīt.
5. Dabai draudzīgāk - vairs nesildam āra gaisu un samazinās CO2 izmešu daudzums gaisā
6. Skaistāk - māja tīri fiziski no ārpuses izskatās skaistāk
7. Apzinīgāk - kad iedzīvotāji saprot, ka ir viņu spēkos krasi samazināt izmaksas par enerģiju, viņi sāk domāt arī par energoefektīvām elektroierīcēm dzīvokļos, sensorgaismām, "taupīgajām" spuldzēm utt.
8.Tas dod labumu visiem - Vidējais elektroenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu namam gada laikā uz 1 m2 ir 166 kWh. Speciālisti uzskata, ka siltināšana dod ievērojamu ietaupījumu jau tad, ja šis vidējais patēriņš gadā ir 100 kWh/m2, tātad praktiski katra daudzdzīvokļu māja gūtu labumu no siltināšanas.
9. Ilgtspējīgāk - mājai nodrošināts ilgāks mūžs.

Diemžēl jāsaka, ka Rīgā ir tikai viens apsaimniekošanas uzņēmums, kas pats izrāda interesi par siltināšanu. Ar tādu atdevi nespēsim iztērēt 44 miljonus, kas paredzēti ERAF projektiem. Arī pārējie novadi pagaidām nav diez ko aktīvi. Visvairāk projektu ir iesniegts Valmierā - 34, tad Ventspilī un Rīgā - 16, bet citur viens, divi, varbūt trīs. Bet jāsaprot, ka ir jāiegulda milzīgs darbs, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus vai īrniekus mesties šādā avantūrā, tāpēc man ir liels prieks, ka ir cilvēki, kas ir gatavi to darīt.

Mans secinājums pēc semināra - ja es būtu dzīvokļa īpašniece, es noteikti rosinātu pārējos mājas iedzīvotājus pieteikties mājokļu siltināšanas programmai.