Par to, par ko pat zinātnieki vairs nestrīdas.

Tik liela vienprātība, kā jautājumā par globālo sasilšanu, zinātniekos nav bijusi praktiski nekad. Par to arī stāsts.

Daži fakti - Lai saglabātu klimata līdzsvaru, vidējā temperatūra pasaulē nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 2 grādiem, par atskaites punktu ņemot pirmsindustriālo periodu (1800 gadi). CO2 koncentrācija atmosfērā nedrīkst pārsniegt 350 ppm (daļas uz miljonu). Lai to sasniegtu, CO2 emisijas apjomi pasaulē nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas uz vienu cilvēku. Latvijā pašlaik vidēji tas ir 4,1 tonna uz cilvēku. Latvijā lielāko iespaidu uz vidi atstāj mājokļi, transports un pārtika.

Iespaidīgas pārmaiņas notiek visā pasaulē, un tās jau ir acīmredzamas.



Šodien biju klāt diskusijā, kur virkne perspektīvu un gudru Jaunā laika Jaunatnes nodaļas jauniešu tikās ar Pasaules Dabas fonda Latvija direktoru Uģi Rotbergu. Pasākums bija ļoti vērtīgs. Neskaitot globālo sasilšanu, pieskārāmies arī tādām pašmāju problēmām kā milzīgā bebru populācija, kūlas dedzināšana, bioloģiskā lauksaimniecība un Latvijas enerģētiskā neatkarība. Rotberga kungs atgādināja, ka, nodarot pāri dabai, mēs nodarām pāri paši sev. Problēmas pastiprina arī demogrāfiskā sprādziena vilnis visā pasaulē – 50 gadu laikā cilvēku skaits ir pieaudzis no 2,3 miljardiem līdz 6,5 miljardiem. Tas palielina vajadzību pēc pārtikas, ūdens, dzīvojamās platības utt. Varam meklēt risinājumus pārtikas trūkumam, bet pasaulē ļoti daudz cilvēku neatbalsta ģenētiski modificēto pārtiku, kas ļautu ar tādiem pašiem resursiem saražot vairāk.

Parakņājoties informācijas avotos, apkopoju redzamkākās Globālās sasilšanas sekas:

1.Ledāju kušana. (sekas – saldūdens krājumu strauja izsīkšana – Himalaju kalnos, kur ledus ir 100 reizes vairāk kā Alpos, sākas 7 upes, kas apgādā ar saldūdeni 40% pasaules iedzīvotāju. Jo straujāk tās kūst, jo ātrāk zūd saldūdens krājumi; apdraudēta balo lāču, roņu un pingvīnu populācija; ūdenslīmeņa celšanās, okeāna silto straumju plūsmas maiņa, salu grimšana)

2.Sasilst okeāni (sekas – spēcīgākas, ilgstošākas un biežākas viesuļvētras un tornado. 2005.gadā ASV aptrūkās vārdu, ko dot orkāniem, tāpēc tiem piešķīra grieķu alfabēta burtus; sarūk koraļļu rifu platības)

3.Palielinās okeāna skābums (izmirst koraļļu rifi, sīkie dzīvnieki, kam nepieciešama konkrēta karbonātu un bikarbonātu attiecība; mirušās zonas, aļģu ziedēšana;)

4.Plūdi un sausums (sekas - Čada ezera izžūšana Āfrikā, palielinās tuksneša platības, mežu ugunsgrēki)

5.Apdrošināšanas kompāniju satraukums (sekas – lielākas iemaksas vai dabas katastrofu iemaksu apturēšana apdraudētajos reģionos)

6.Paaugstinās vidējā temperatūra (sekas – parazīti ziemas laikā neizmirst, spēj izplatīties tālāk kā to ierastā teritorija, p, malārijas odi; izmainās gadalaiku ritums, dzīvnieku savstarpējo attiecību saikne.)

7.Mūžīgā sasaluma kušana (infrastruktūras bojājumi mīkstās zemes dēļ, kā arī zemes dzīlēs ir uzkrāts 70 miljardi tonnu oglekļa (10 reizes vairāk, kā ik gadu tiek izmests cilvēku darbības rezultātā), kas atkūstot, izdalīsies atmosfērā, paātrinot globālo sasilšanu)

8.Jāpārvieto vairāk kā 200 miljoni cilvēku.


Pasaulē ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka cilvēcei jau tagad ir pietiekamas zināšanas un tehnoloģijas, lai tuvāko 50 gadu laikā atrisinātu klimata krīzi, bet jautājums ir par politisko un individuālo gribu to darīt. Individuālās gribas man ir, un normālā demokrātiskā valstī politisko vajadzētu varēt ietekmēt.

Izmantojot energoefektīvu apgaismojumu, izvēloties energoefektīvas sadzīves iekārtas, efektīvi apsildot un atdzesējot māju, taupot karsto ūdeni, pārejot uz zaļo enerģiju, samazinot ar automašīnu nobraukto attālumu, izmantojot sabiedrisko transportu, braucot ar hibrīdauto, lietojot alternatīvu degvielu, retāk lidojot ar lidmašīnu, samazinot atkritumus, nododot pārstrādāšanai otrreizējās izejvielas, taupot papīru, lietojot atkārti izmantojamus iepirkumu maisiņus, privāto māju dārzos ierīkojot kompostus, ēdot mazāk gaļas, pērkot vietējās izcelsmes preces, atbalsot uzņēmums un firmas, kas domā par klimata pārmaiņām, iesaistoties vides aizsardzībā un piedaloties talkās, mēs varam tuvināt nullei savu individuālo oglekļa izmešu daudzumu.

Morāle: Ja negribi, lai pasaules kartes būtu jāpārzīmē, izrēķini savu individuālo oglekļa izmešu daudzumu www.pdf.lv/klimats un padomā, kā, izmantojot augstāk minētās metodes, vari to mazināt.