Vārds "politiķis" ir kļuvis par lamuvārdu /Štelmahers/

Kad Latvijas, tā pat kā jebkuras demokrātiskas valsts pilsoņi balso, viņi izmanto savas tiesības un pienākumu noteikt, kas viņu vārdā valdīs.

Latvietim ir tāda iedzimta tieksme - ģenētisks defekts, kas nododas no paaudzes uz paaudzi un nosaka, ka tu nekad nevari būt apmierināts, bet vienlaikus arī nedrīksti neko darīt, lai uzlabotu savu situāciju, plus vēl neapmierinātība obligāti ir jāizgāž uz citu latvieti, visbiežāk - politiķi, kuru pats 2 sasaukumus esi ievēlējis. Politiķiem, savukārt, piemīt nedaudz mazohistiska nosliece - zinot, ka viņus ķengās, kandidēt atkal un atkal, un pēc pārtraukuma atkal. Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka tā ir silta vietiņa, kas nodrošina stabilitāti uz 4 gadiem, bet, ticiet vai nē, ir arī tādi, kam piemīt demokrātijas pamatprincipa apziņa, ka valdība pastāv nolūkā kalpot tautai.

Kad vajadzēja tikai tik vien, cik aiziet parakstīties, lai iegūtu tiesības atlaist Saeimu, 60% neaizgāja, bet, kad jāiet dzīvot teltī pie Valdības mājas, visa Latvija sajūsminās un ir gatava atbalstīt. Manuprāt, tāda dīvaina loģika. NEKAD savu protestu nedrīkst izteikt klusējot vai kaut ko nedarot. Ja tevi kaut kas neapmierina, tad izmanto iespēju runāt. Ja gribi kompensēt cita cilvēka nedarbus, dari ko labu, nevis nedari vispār.

Šodien viena sen neredzēta paziņa bija ļoti izbrīnījusies - viņa godīgi atzina, ka nesaprot cilvēkus, kas kaut kādā veidā iesaistās politikā. Es atkal nesaprotu tos, kas neiesaistās. Manuprāt, daudz cilvēku, sevišķi jaunieši, īsti neizprot valdības un parlamenta tiešo ietekmi uz viņu dzīvi, tāpēc arī nepiedalās un neinteresējas par valstiskajiem procesiem. Īpaši tas bija novērojams treknajos gados, kad visiem viss bija, jo, kamēr ir, tikmēr jau neienāk prātā paprasīt, kas to nodrošina. BET, kad sākās ekonomiskā lejupslīde, protams, visi zin, ko vainot. Šajā jautājumā pietrūkst tādas analītiskas piedomāšanas par tēmu. Vaina ir daudz kur - izglītības sistēmā, kas nerada un neattīsta pilsonisko apziņu, ģimenēs, kas neieaudzina pilsoniskās sabiedrības vērtības, un kopīgajā iedzīvotāju uzskatā par politiķi kā lamuvārdu. Šī, manuprāt, ir problēma, kurai prasās ļoti nopietns un ilgtspējīgs risinājums, savādāk izaudzināsim paaudzi bez jebkādas pilsoniskās apziņas.

Gribētu zināt, cik procentu no aizbraukušajiem latviešiem izmantos iespēju vēlēt ārvalstīs. No mana loģikas - vajadzētu balsot visiem, jo, ja esi aizbraucis, tad vēlēšanās vari nodrošināt to, ka pie varas tiks cilvēki, kas sakārtos visu, lai vari atgriezties dzimtenē, bet zemapziņā tomēr sēž tāda melna doma, ka laikam tā nebūs.

Negribu radīt drāmu, bet ceru, ka pavisam drīz parlamentā (un tas ir atkarīgs no vēlētājiem) un valdībā nāks cilvēki, kas mainīs sabiedrības uzskatu par politiķi kā lamuvārdu, savādāk nekāda ārvalstu nauda mūs nespēs glābt no grimšanas.