ceturtdiena, 2010. gada 4. marts

Dzīvo siltāk!


Šodien, lai arī bija plānots doties uz universitāti pārrakstīt referātā Ginekoloģijas grāmatu, radās spontāna ideja apmeklēt semināru "ERAF aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"". Ginekoloģijas grāmata galu galā nekur nepazudīs, bet vēl vienu semināru man neviens speciāli netaisīs. Tā nu pašizglītošanās vēlme uzvarēja un devos uz Rīgas Domi.

Darba kārtība diezgan spēcīga - bija paredzēta Ekonomikas ministra A.Kampara uzruna, bet viņu diemžēl pēdējā brīdī izsauca premjers, taču tas netraucēja pārējiem speciālistiem uzstāties par tēmu.

Protams, visiem ir skaidrs, ka siltināt ir labāk, lētāk, drošāk, izdevīgāk, dabai draudzīgāk, skaistāk, apzinīgāk, tas dod labumu visiem, kā arī ilgtspējīgāk, bet tos, kuri to vēl līdz galam nesaprot, mēģināšu pārliecināt.

1. Labāk - jo vairs nebiedēs milzīgie apkures rēķini
2. Lētāk - jo, pat maksājot klāt bankas procentus, maksājumi par apkuri un karsto ūdeni samazinās
3. Drošāk - tiek nomainītas arī vecās caurules, aizlāpīts jumts u.c.
4. Izdevīgāk - 50% attiecināmo izmaksu (mājās, kur 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošināto statuss - pat 60%) sedz ERAF - tā ir laba iespēja par pus cenu darīt to, ko kādreiz tā pat būs nepieciešams izdarīt.
5. Dabai draudzīgāk - vairs nesildam āra gaisu un samazinās CO2 izmešu daudzums gaisā
6. Skaistāk - māja tīri fiziski no ārpuses izskatās skaistāk
7. Apzinīgāk - kad iedzīvotāji saprot, ka ir viņu spēkos krasi samazināt izmaksas par enerģiju, viņi sāk domāt arī par energoefektīvām elektroierīcēm dzīvokļos, sensorgaismām, "taupīgajām" spuldzēm utt.
8.Tas dod labumu visiem - Vidējais elektroenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu namam gada laikā uz 1 m2 ir 166 kWh. Speciālisti uzskata, ka siltināšana dod ievērojamu ietaupījumu jau tad, ja šis vidējais patēriņš gadā ir 100 kWh/m2, tātad praktiski katra daudzdzīvokļu māja gūtu labumu no siltināšanas.
9. Ilgtspējīgāk - mājai nodrošināts ilgāks mūžs.

Diemžēl jāsaka, ka Rīgā ir tikai viens apsaimniekošanas uzņēmums, kas pats izrāda interesi par siltināšanu. Ar tādu atdevi nespēsim iztērēt 44 miljonus, kas paredzēti ERAF projektiem. Arī pārējie novadi pagaidām nav diez ko aktīvi. Visvairāk projektu ir iesniegts Valmierā - 34, tad Ventspilī un Rīgā - 16, bet citur viens, divi, varbūt trīs. Bet jāsaprot, ka ir jāiegulda milzīgs darbs, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus vai īrniekus mesties šādā avantūrā, tāpēc man ir liels prieks, ka ir cilvēki, kas ir gatavi to darīt.

Mans secinājums pēc semināra - ja es būtu dzīvokļa īpašniece, es noteikti rosinātu pārējos mājas iedzīvotājus pieteikties mājokļu siltināšanas programmai.

3 komentāri:

  1. manuprāt, daudziem dzīvokļu īpašniekiem tagad jau ir citas ilgtermiņa saistības un jaunas viņi uzņemties vai nu nevar, vai arī bankas liedz to darīt zemo ienākumu dēļ. Tur jau mūsu lielākās problēmas - gribam tērēt un uzņemties saistības. Tā ka pārmaiņas vajag ne tikai mājās, bet arī mūsu galvās.
    Otrkārt, ļoti liels siltuma zudums ir padomju laiku siltumtīklos, tā ka siltuma taupīšanā savs liels darbiņš darāms arī to uzturētājiem, nevis tikai namu apsaimniekotājiem.

    AtbildētDzēst
  2. šiem projektiem bankas naudu dod, jo tos puse sedz ERAF. Jo tur tās saistības uzņemas kāda konkrēta fiziska vai juridiska persona, kurai nav sliktas vēstures ar kredītiem. Un iedzīvotāji praktiski nejūt tos kredītmaksājumus.

    Jā, par siltumtīkliem arī jārunā, bet tos iespēju robežās remontē. bet arī mājās ir vietējās caurules, kas ir jānosiltina, lai nebūtu zudumu...

    AtbildētDzēst
  3. Visa cieņa par šo aicinājumu. Šo ideju izmetu arī savā pašvaldībā, gan laikrakstā, gan pasākumos.

    AtbildētDzēst