Kā novēroju, pašlaik ļoti aktuāli ir visiem un visur runāt par bezdarbu un bezdarbniekiem, tāpēc nolēmu šo problēmu papētīt tuvāk. Tikos ar ļoti jauku un kompetentu Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) pārstāvi un uzdevu viņam dažus jautājumus.
Pašreizējā situācija - valstī kopā reģistrēti 194 000 bezdarbnieki, kas sastāda 17,4 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. No tiem 28 124 jeb 14,6% ir jaunieši. (NVA jauniešus skaita no 15 līdz 24 gadiem). Lai arī procentuāli lielākais bezdarba līmenis ir Latgalē, protams, loģiski, ka pēc skaita visvairāk cilvēku bez darba ir Rīgā. Bezdarbnieku kopskaits starp sievietēm un vīriešiem ir praktiski vienāds, bet skumji, ka starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību lielāko daļu sastāda sievietes.
Vakances vidēji katru mēnesi ir ap 1200-1400 un tās diezgan ātrā laikā tiek aizpildītas. Kas man likās interesanti, tomēr ir arī tādas vakances, kas ir tukšas pat trīs mēnešus un ilgāk, bet tās esot tādas nozares vai profesijas, kurās darba devēji labprātāk gaida strādniekus no trešajām valstīm, līdz ar to vietējiem bāleliņiem un tautumeitām atsaka.
Cipari ir nepielūdzami - 28% no visiem cilvēkiem ar pamata vai vēl zemāku izglītību ir bezdarbnieku uzskaitē! (un padomājiet, cik vēl ir tādu, kas uzskaitē nav!) Šis fakts ir kliedzošs!!! Tiek plaši stāstīts par bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, bet neviens nepiemin to, ka darbs nav katram trešajam no tiem, kam nav pat vidējās izglītības! Ir jāsāk domāt par to, kā cilvēkus motivēt turpināt mācības vismaz profesionālajās vidusskolās, jo izglītības trūkums neliecina tikai par to, ka viņš padziļināti nezinās skolas priekšmetus, bet arī par cilvēka personību kā tādu - apņēmības trūkumu, slinkumu, vieglas naudas kāri par gadījuma darbiem u.c.. Kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāmaksā pabalsti un apmācības kursi cilvēkiem, kas sava slinkuma pēc nav mācījušies skolā? Valstij taču vairāk neizmaksā tas, ka klasē sēž vēl divi vai trīs cilvēki, bet, būdams bezdarbnieks šos 2-3 gadus, kamēr tik pat labi varētu mācīties, viņš pastarpināti rada valstij zaudējumus.
Ko meklē darba devēji? Atbilde ir pavisam vienkārša - darbiniekus ar šķērsgriezuma prasmēm. Respektīvi, nevis flīzētāju, bet cilvēku, kurš nepieciešamības gadījumā var arī metināt un likt. jumtu Eiropas Padome un Parlaments ir noteikusi 8 pamatprasmes, kurām būtu jābūt katram darba meklētājam - saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kā arī kultūras izpratne un izpausme. Uz šīm prasmēm tiek strādāts arī mūsu NVA.
Kas tiek darīts? Simtlatnieku stipendijai tiks piešķirti papildus 13 miljoni latu, kas ļaus nodarbināt vēl 70 000 cilvēku. Tuvākajā laikā tiks uzsākta līdzīga programma tieši jauniem cilvēkiem, tikai ar 120 latu stipendiju. Birokrātiskajā bedrē ir iesprūdusi nauda jauniem bezdarbnieku kursiem, un apmācībām, bet, cerams, drīzumā tā nonāks NVA rīcībā.
Uz manu jautājumu, vai NVA konsultanti arī mudina cilvēkus ne tikai meklēt darbu, bet arī pašiem radīt darba vietas, atbilde skan, ka tas ir atkarīgs no konsultanta noslogojuma un darba stila. Šī arī ir lieta, pie kuras var strādāt.
Vai situācija ir stabila? Jautāju, vai rudenī atkal netiek gaidīts straujš bezdarbnieku skaita pieaugums, ņemot vērā to, ka tūkstošiem skolēnu un studentu beigs pavasarī mācības, bet nākotne izskatoties cerīga.
Prognozes - nodarbinātība ir pēdējā sfēra, kas mainās dažādu ārējo faktoru iedarbībā. Kad ekonomiskās krīzes sākumā IKP rādītāji jau bija nokrituši līdz minimumam, darba vietu skaits vēl turējās augšā. Tas strauji nokrita tikai pēc trīs mēnešiem. Līdz ar to varam secināt, ka tikai tad, kad IKP rādītāji jau kādu laiku būs stabili cēlušies, tas pats sāks notikt ar vakanču skaitu.
Mani ieteikumi
1. Izstrādāt motivācijas sistēmu un nodrošināt visiem vienādas iespējas iegūt izglītību. Cipari nemelo - bezdarbnieku ar izglītību ir ievērojami mazāk, kā tie, kam izglītības nav.
2. Bezdarbniekus "pārveidot" par darba devējiem.
Pašreizējā situācija - valstī kopā reģistrēti 194 000 bezdarbnieki, kas sastāda 17,4 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. No tiem 28 124 jeb 14,6% ir jaunieši. (NVA jauniešus skaita no 15 līdz 24 gadiem). Lai arī procentuāli lielākais bezdarba līmenis ir Latgalē, protams, loģiski, ka pēc skaita visvairāk cilvēku bez darba ir Rīgā. Bezdarbnieku kopskaits starp sievietēm un vīriešiem ir praktiski vienāds, bet skumji, ka starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību lielāko daļu sastāda sievietes.
Vakances vidēji katru mēnesi ir ap 1200-1400 un tās diezgan ātrā laikā tiek aizpildītas. Kas man likās interesanti, tomēr ir arī tādas vakances, kas ir tukšas pat trīs mēnešus un ilgāk, bet tās esot tādas nozares vai profesijas, kurās darba devēji labprātāk gaida strādniekus no trešajām valstīm, līdz ar to vietējiem bāleliņiem un tautumeitām atsaka.
Cipari ir nepielūdzami - 28% no visiem cilvēkiem ar pamata vai vēl zemāku izglītību ir bezdarbnieku uzskaitē! (un padomājiet, cik vēl ir tādu, kas uzskaitē nav!) Šis fakts ir kliedzošs!!! Tiek plaši stāstīts par bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, bet neviens nepiemin to, ka darbs nav katram trešajam no tiem, kam nav pat vidējās izglītības! Ir jāsāk domāt par to, kā cilvēkus motivēt turpināt mācības vismaz profesionālajās vidusskolās, jo izglītības trūkums neliecina tikai par to, ka viņš padziļināti nezinās skolas priekšmetus, bet arī par cilvēka personību kā tādu - apņēmības trūkumu, slinkumu, vieglas naudas kāri par gadījuma darbiem u.c.. Kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāmaksā pabalsti un apmācības kursi cilvēkiem, kas sava slinkuma pēc nav mācījušies skolā? Valstij taču vairāk neizmaksā tas, ka klasē sēž vēl divi vai trīs cilvēki, bet, būdams bezdarbnieks šos 2-3 gadus, kamēr tik pat labi varētu mācīties, viņš pastarpināti rada valstij zaudējumus.
Ko meklē darba devēji? Atbilde ir pavisam vienkārša - darbiniekus ar šķērsgriezuma prasmēm. Respektīvi, nevis flīzētāju, bet cilvēku, kurš nepieciešamības gadījumā var arī metināt un likt. jumtu Eiropas Padome un Parlaments ir noteikusi 8 pamatprasmes, kurām būtu jābūt katram darba meklētājam - saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kā arī kultūras izpratne un izpausme. Uz šīm prasmēm tiek strādāts arī mūsu NVA.
Kas tiek darīts? Simtlatnieku stipendijai tiks piešķirti papildus 13 miljoni latu, kas ļaus nodarbināt vēl 70 000 cilvēku. Tuvākajā laikā tiks uzsākta līdzīga programma tieši jauniem cilvēkiem, tikai ar 120 latu stipendiju. Birokrātiskajā bedrē ir iesprūdusi nauda jauniem bezdarbnieku kursiem, un apmācībām, bet, cerams, drīzumā tā nonāks NVA rīcībā.
Uz manu jautājumu, vai NVA konsultanti arī mudina cilvēkus ne tikai meklēt darbu, bet arī pašiem radīt darba vietas, atbilde skan, ka tas ir atkarīgs no konsultanta noslogojuma un darba stila. Šī arī ir lieta, pie kuras var strādāt.
Vai situācija ir stabila? Jautāju, vai rudenī atkal netiek gaidīts straujš bezdarbnieku skaita pieaugums, ņemot vērā to, ka tūkstošiem skolēnu un studentu beigs pavasarī mācības, bet nākotne izskatoties cerīga.
Prognozes - nodarbinātība ir pēdējā sfēra, kas mainās dažādu ārējo faktoru iedarbībā. Kad ekonomiskās krīzes sākumā IKP rādītāji jau bija nokrituši līdz minimumam, darba vietu skaits vēl turējās augšā. Tas strauji nokrita tikai pēc trīs mēnešiem. Līdz ar to varam secināt, ka tikai tad, kad IKP rādītāji jau kādu laiku būs stabili cēlušies, tas pats sāks notikt ar vakanču skaitu.
Mani ieteikumi
1. Izstrādāt motivācijas sistēmu un nodrošināt visiem vienādas iespējas iegūt izglītību. Cipari nemelo - bezdarbnieku ar izglītību ir ievērojami mazāk, kā tie, kam izglītības nav.
2. Bezdarbniekus "pārveidot" par darba devējiem.
Simtlatnieki manuprāt ir legāls veids, kā par mazāk kā minimālo algu nodarbināt cilvēkus darbā, kuru būtu nepieciešams darīt arī ja nebūtu šādas programmas.
AtbildētDzēstNoteikti ir bez maksas jāpasniedz valsts valodas kursi.
Jāveido savas "open source ware" izglītības programmas ar iespējām nokārtot sertifikātu.
Jāsamazina nodokļi pašnodarbinātajām personām.
Konsultantiem ir jāuzklausa bezdarbnieki par viņu pašmācības ceļā iegūtajām individuālajām prasmēm.
Problēma jau nav tikai bezdarbniekos, bet arī visā nodarbinātības veicināšanas politikā.
Nu tas ir tikai atsevišķos gadījumos, bet lielākoties tie darbi vienkārši netiktu darīti, ja nebūtu šādas programmas, bet krātos tik ilgi, kamēr būtu naudas, par ko noalgot cilvēkus. Turklāt arī ja cilveks stradatu par minimalo algu, liela daļa aizietu nodokļos un sausais atlikums tā pat būtu tie 100 lati.
AtbildētDzēstNodarbinātības veicināšanas problēmai īstenībā nav ne vainas. Lieta tāda, ka tie bezdarbnieki ir iedomājušies, ka grib būt grāmatveži, bet darba devējs pieprasa pavārus. Visa nodarbinātības programma ir balstīta uz darba devēju pieprasījumu nevis uz bezdarbnieku vēlmēm, līdz ar to bieži var dzirdēt, ka bezdarbnieks nav apmierināts, jo nevar darīt tieši to, kas viņam ienāk prātā.